pandemonium [userpic]

Saprast.

August 30th, 2007 (03:32 pm)
garastāvoklis: nostaļģija
dziesma: Reamonn and Lucie Silvas „The Only Ones”

Vakar peldējos negaisa laikā. Pārējie stāvēja krastā un kliedza, ka tas ir bīstami, ka es esmu traka. Viņš gan saprata, ka man vajag. Man vajag reizēm izdarīt kaut ko tik traku, lai neizdarītu neko trakāku. Stāvēja krastā ar fotokameru rokās un smaidīja. Jutos tik aizkustināta, ka jutu asaras kāpjam acīs.
Pēc tam salūts bija skaists. Neskatoties uz lietu un vēju, tas izdevās. Man šķiet, ka tas ir krimināli sodāmi, darīt ko tādu negaisa laikā. Bet tieši tad ir tās īpašās vibrācijas.
Cik skaisti vārdi piedziedājumā. Reamonn dziesmām visbiežāk tādi arī ir. Lai gan sākumā šķietami salkani, tādi pilni ar mīlestību, bet ieklausoties ir tā īpaši. Liekas, ka tikai man skan.
There’s just you and me, we are the only ones.

Comments

Posted by: Bizii Van Dope ([info]sirds1)
Posted at: August 31st, 2007, 05:19 pm


Negaiss un ūdens - neesi vienīgā, kas izstrādājusi kaut ko tādu.

Par tavu Viņu - sapratne. Mīļi.

Posted by: pandemonium ([info]pandemonium)
Posted at: September 1st, 2007, 02:28 pm

Saki, Tev nebija bail, ka Tev iespers zibens un tā? Man nebija, es brīnos, bet nebija. Bija tikai traka vēlme mesties iekšā tajā ūdens masā, kas varēja mani noslīcināt.
Mm, Tu liecies jauka meitene.