Ja jums vēl palikušas šitās nedēļas, ko pagulēt saulītē un pabaudīt vasaru, un prasās palasīt kaut ko aizraujošu, varu ieteikt akurāt šito grāmatu.
Jo, nu, Jēzus, Marija, Jēzap un mazo ēzelīt!
Grāmatu 1963. gadā sarakstīja 31-gadīga īriete, kas viena pati ar velo aizbrauca no Īrijas uz Indiju. Viņas maršruts bija Īrija - Anglija - Francija - Itālija - Dienvidslāvija - Bulgārija - Turcija - Persija - Afganistāna - Pakistāna - Indija. Ja izlasot maršrutu jums automātiski galvā sāk mākties uzmācīgas domas par visām Šausmu Lietām, kas var ar sievieti, tā vienai pašai ceļojot, notikt, tad ne mirkli nevajag uztraukties - ar viņu notiks pilnīgi visas iztēlotās Šausmu Lietas un jūs atklāsiet vēl dzīvē tik daudz Šausmu Lietu, par kurām līdz šim pat nebijāt aizdomājušies! (Labi, ka viņai līdzi bija piščkiks).
Lai nu kā, grāmata tiešām ir pilna ar adrenalīnu, uzrakstīts tiešā valodā, kas labi uzbur gan pasakaino skaistumu, gan - nu tiešām jāsaka - pasakaino - neglītumu. Un vispār, kāpēc universs nevarēja apžēloties un piešķirt man tikpat pasakainus dzelzs nervus kā Dervlai?? Un fizisko formu arī - Dervla mierīgi vālē pāri pa 100 km dienā, jebkādos laikapstākļos, pa visdrausmīgākajiem ceļiem stāvos kalnos, ar velo bez ātrumiem un vēl pamanās smēķēt cīgas lielos daudzumos dienā.
Bet nu vienlaikus iedvesmojoši un satraucoši, labs lasāmais.