Hau kūl iz dat. Jau otro reizi neplānoti ierodos pilsētā, kur ir ūberīgā izstāde David Bowie is. Tad nu šodien atkal cītīgi skaitīju valdziņus Deivida ūziņās. Domāju, ka būs mož garlaicīgi, jo 1x jau redzēts, bet jāsaka, ka toreiz DB bija laika biedrs, bet tagad ir vēsture. Un tas sajūtas atšķirīgi. Vēl visticamāk, ka es to Čikāgas izstādi pareizi vairs neatceros, bet man likās, ka tur bija vairāk objekti un labākā - hronoloģiskākā - kārtībā. Šeit likās kaut kā haotiski. But very cool anyway, kaut vai redzēt visus tos pārējos aizgrābtos un saviļņotos apmeklētājus un justies ar viņiem uz viena viļņa.