Šodien biju pēc nu jau teju dienišķās radioaktivitātes devas (pētījumiem, viss tikai pētījumiem - ak, ko es daru zinātnes vārdā!) un kamēr radioķīmiķis netīšām kontaminēja manu svina trauciņu un meklēja citu, uzsitu klaču ar ciklotrona inženieri.
Viņš pastāstīja visko jautru radiokativitātes sakarā. Tā piemēram agrāk visas šitās radioaktivitātes taisīšanas ierīces neesot bijušas diez ko jaudīgas, līdz ar to sanāca vairāk ķīmiķiem ņemties pa radioaktivitāti. Piedevām šamie bija tāda hārdkōra veči, ka visu aiztika ar rokām. Un tā rezultātā viņiem pazuda pirkstu nospiedumi! Pēc tam gan esot atauguši, bet man katrā ziņā likās iespaidīgi.
Otrs stāsts bija par to kā arī senākos laikos, kad zāle bija zaļāka un visiem visādas darba drošības neinteresēja, kāds kurpju veikals bija iegādājies rentgena mašīnu, lai cilvēki pielaikojot kurpes var iebāzt kāju tai rentgena mašīnā un paskatīties kā kurpe izskatās kopā ar skeletu. Viss jau labi, bet tā rentgena mašīna esot bijusi tik jaudīga, ka pat ciklotrona inženieris (kurš pie reizes neatcerās, kur nolicis manu radioaktīvo vanādiju) esot jutis dziļu pietāti. Tā nu cilvēki aiz laba prāta vājprātā nostaroja savas kājas. Bet bij tak jautri !