: Šodien manā izglītības sadaļā - kompjūtertomogrāfijas plauktiņš
Pa kādam faktam...
Vispār kompjūteromogrāfija ir pamatos reāli vienkārša tehnika. Tas ir tā, ka tur iekšā ir aparāts, kas uzņem rentgenus un tad aprotē tev apkārt tik daudzas reizes, kamēr safočē tik daudzus rengenus, ka tos var pārvērst 3D bildē. Simples. (Tiešām simples -- salīdzinet šito ar magnētiskās rezonanses melno maģiju!)
Pats aparāts izskatās šitā:
Abet, ja attaisa vaļā, tad tur tanī apaļajā bundulī ir iekšā tur ir tas X-staru (rentgena) avots (tur kur bildē T) un tad otrā malā šamējo uztvērējs (tur kur bildē D). Jā, tā tiešām ir, es pati savām acīm esmu redzējusi, izskatās nenormāli vienkārša tā uzbūve.
Bet ko es te tagad lasu un kas man liekas fooorši. Tagad jaunākie šitie aparāti esot tādi, kur pati rotējošā štelle sverot pie tonnas, bet griežoties ar 40 gravitāciju ātrumu, laaps tāds -- tas ir apmēram 3 ātrāk nekā mana laboratorijas mazā centrifūgiņa, un man jau no mazās centrifūgiņas ir bail, kad es citreiz pret viņu pavirši izturos un sūdīgi nobalansēju paraudziņus. Bet nu labi, gan jau ka Sīmeņa un GE vai Philips dāmas un čaļi ir ar labāku QC nekā miegaina un dažreiz laiska es. Un galu galā, neviena centrifūgiņa pa gaisu aizgājusi jau arī man nav. (Un ka kāda kopmjūtertomogrāfijas ierīce būtu aizripojusi arī nav dzirdēts, tā ka nesatraucaties, es jau te tikai jokojos un īstenībā tikai apbrīnoju zinātnes sasniegumus).
Bet vēl, kas arī tomēr arī šitiem skeneriem bišķīt negodīgi -- ja iet skenēties, tad ir vislabāk būt 70 kg pieagušajam ar maz taukiem. Tad būs vislabākā attēlveidošana un vismazākā radioaktivitātes deva.
Bet tā jau teju viss šai medicīnas pasaulē. 70 kg vīrieši, ou jē.
Pa kādam faktam...
Vispār kompjūteromogrāfija ir pamatos reāli vienkārša tehnika. Tas ir tā, ka tur iekšā ir aparāts, kas uzņem rentgenus un tad aprotē tev apkārt tik daudzas reizes, kamēr safočē tik daudzus rengenus, ka tos var pārvērst 3D bildē. Simples. (Tiešām simples -- salīdzinet šito ar magnētiskās rezonanses melno maģiju!)
Pats aparāts izskatās šitā:
Abet, ja attaisa vaļā, tad tur tanī apaļajā bundulī ir iekšā tur ir tas X-staru (rentgena) avots (tur kur bildē T) un tad otrā malā šamējo uztvērējs (tur kur bildē D). Jā, tā tiešām ir, es pati savām acīm esmu redzējusi, izskatās nenormāli vienkārša tā uzbūve.
Bet ko es te tagad lasu un kas man liekas fooorši. Tagad jaunākie šitie aparāti esot tādi, kur pati rotējošā štelle sverot pie tonnas, bet griežoties ar 40 gravitāciju ātrumu, laaps tāds -- tas ir apmēram 3 ātrāk nekā mana laboratorijas mazā centrifūgiņa, un man jau no mazās centrifūgiņas ir bail, kad es citreiz pret viņu pavirši izturos un sūdīgi nobalansēju paraudziņus. Bet nu labi, gan jau ka Sīmeņa un GE vai Philips dāmas un čaļi ir ar labāku QC nekā miegaina un dažreiz laiska es. Un galu galā, neviena centrifūgiņa pa gaisu aizgājusi jau arī man nav. (Un ka kāda kopmjūtertomogrāfijas ierīce būtu aizripojusi arī nav dzirdēts, tā ka nesatraucaties, es jau te tikai jokojos un īstenībā tikai apbrīnoju zinātnes sasniegumus).
Bet vēl, kas arī tomēr arī šitiem skeneriem bišķīt negodīgi -- ja iet skenēties, tad ir vislabāk būt 70 kg pieagušajam ar maz taukiem. Tad būs vislabākā attēlveidošana un vismazākā radioaktivitātes deva.
Bet tā jau teju viss šai medicīnas pasaulē. 70 kg vīrieši, ou jē.