: Depresanti un depresija
Tā kā man šodien ir zinātniski labs garastāvoklis, izdomāju, ka beidzot uzrakstīšu to, par ko gribēju uzrakstīt jau kādu laiku.
Tātad jau kādu krietnu laiciņu atpakaļ cibā bija panesusies diskusija, ka alkohols ir depresants, tāpēc izraisa depresiju. Tādēļ šoreiz vēlējos paskaidrot šo tematu sīkāk.
Tātad "to depress" no angļu valodas nozīmē "nomākt", bet, protams, nomākt var visādos veidos.
Alkohols ir depresants, jo tas nomāc vispārējo smadzeņu aktivitāti. Tīri fizioloģiski tas iedarbojas uz GABA (jeb latviski - gamma amino sviestskābes jeb GASS) nervu šūnām. Šeit paskaidrošu vēl sīkāk -- smadzenēs ir pilns ar visādiem specifiskiem neironiem jeb nervu šūnām, kam katrai savs uzdevums. Bet visvairāk ir tātad aktivējošo šūnu un nomācošo šūnu (saukti arī pat interneironiem), kas savieno specifiskās šūnas un filtrē, cik ļoti izpaudīsies šo šūnu aktivitāte. Būtībā, ja mēs salīdzinām sistēmu teiksim ar mūzikas centru, tad aktivējošās šūnas pagriež skaņu (aktivitāti) skaļāk, bet nomācošās klusāk. Tad nu alkohols no kuņģīša - hops - nokļūst asinēs, asines šamo - hops - aiztransportē uz smadzenēm, kur alkohols traļi vaļi iet pie GABA šūnām un palielinā šamo aktivitāti. Kas notiek, ja palielinās aktivitāte nomācošām šūnām (aka - ja tu aktīvi spied tautiņu "klusāk") - jā jā, visa smadzeņu aktivitāte iet uz leju.
Tātad kopsavilkumā - alkohols nomāc visu smadzeņu aktivitāti pilnīgi fizioloģiskā veidā.
Tagad depresija - šajā gadījumā termins tiek izmantots, lai aprakstītu absolūti psiholoģisku, subjektīvu sajūtu, ka viss ir "nomācies". Tīri fizioloģiski ekšens notiek caur serotonīna neironiem, kā jau es aprakstīju kaut kad pagājušogad. Tātad sakara ar fizioloģiski samazinātiem smadzeņu impulsiem nav nekāda.
Līdz ar to mēs secinām, ka alkohols, lai arī ir depresants, nekādā tiešā veidā ar depresiju nav saistīts.
Tā kā man šodien ir zinātniski labs garastāvoklis, izdomāju, ka beidzot uzrakstīšu to, par ko gribēju uzrakstīt jau kādu laiku.
Tātad jau kādu krietnu laiciņu atpakaļ cibā bija panesusies diskusija, ka alkohols ir depresants, tāpēc izraisa depresiju. Tādēļ šoreiz vēlējos paskaidrot šo tematu sīkāk.
Tātad "to depress" no angļu valodas nozīmē "nomākt", bet, protams, nomākt var visādos veidos.
Alkohols ir depresants, jo tas nomāc vispārējo smadzeņu aktivitāti. Tīri fizioloģiski tas iedarbojas uz GABA (jeb latviski - gamma amino sviestskābes jeb GASS) nervu šūnām. Šeit paskaidrošu vēl sīkāk -- smadzenēs ir pilns ar visādiem specifiskiem neironiem jeb nervu šūnām, kam katrai savs uzdevums. Bet visvairāk ir tātad aktivējošo šūnu un nomācošo šūnu (saukti arī pat interneironiem), kas savieno specifiskās šūnas un filtrē, cik ļoti izpaudīsies šo šūnu aktivitāte. Būtībā, ja mēs salīdzinām sistēmu teiksim ar mūzikas centru, tad aktivējošās šūnas pagriež skaņu (aktivitāti) skaļāk, bet nomācošās klusāk. Tad nu alkohols no kuņģīša - hops - nokļūst asinēs, asines šamo - hops - aiztransportē uz smadzenēm, kur alkohols traļi vaļi iet pie GABA šūnām un palielinā šamo aktivitāti. Kas notiek, ja palielinās aktivitāte nomācošām šūnām (aka - ja tu aktīvi spied tautiņu "klusāk") - jā jā, visa smadzeņu aktivitāte iet uz leju.
Tātad kopsavilkumā - alkohols nomāc visu smadzeņu aktivitāti pilnīgi fizioloģiskā veidā.
Tagad depresija - šajā gadījumā termins tiek izmantots, lai aprakstītu absolūti psiholoģisku, subjektīvu sajūtu, ka viss ir "nomācies". Tīri fizioloģiski ekšens notiek caur serotonīna neironiem, kā jau es aprakstīju kaut kad pagājušogad. Tātad sakara ar fizioloģiski samazinātiem smadzeņu impulsiem nav nekāda.
Līdz ar to mēs secinām, ka alkohols, lai arī ir depresants, nekādā tiešā veidā ar depresiju nav saistīts.