Dienas prieciņi

I fuckin' hate this perestroika!

Šorīt, apm 20 minūtes pēc pamošanās mums jau zvanīja Niks, un kad atnāca, izrādījās, ka šis kā svētais samarietis apņēmies pārinstalēt man datoru. Nu, neko, pati to jau sen gribēju izdarīt, kaut arī skaidrs, ja šis to darīs, tad nekas daudz datorā pāri nepaliks. Toties viss ātrāks un foršāks... Viņš ieinstalē, a internets ta neiet, jāgaida Juris, kurš atnāca tikai tagad, ap desmitiem. Tagad viņš visu nokārtoja, bet man vienalga gribas raudāt no izmisuma, jo visas šīs datorlietas ir tik pretīgas! Pat ja viņš čuc čuc ātrāks palika, tad tagad datorā brīva vietiņa tikai 829 MB! 829 MB! Man, kam jau iepriekš bija labi ja kādi 8 GB, kas jau tā bija maz, par mani smējās visā pagastā, tagad nav palicis pat pilns gigabaits! Man tagad ļoti, ļoti gribas kādu nožņaugt.
+ man ir apriebies, ka katru reizi pēc pārinstalēšanas dators izmainās. Vai tad viņam nebūtu jāpielāgojas man? Kas gan šis ir par gadsimtu? Viņš mani vienkārši paverdzina!

Nesaprotu, kurš teicis, ka datori nav spējīgi uz radošām darbībām. Manējais man katru reizi sagādā kādu sirdi sildošu pārsteigumu - šodien viņš izlēma nerādīt starta joslu, bet vakar ieviesa jaunu paradumu nopīkstēties katru reizi, kad izlec kāds paziņojums. Aizvakar viņš aktīvi rādīja zilos logus, bet ik pārdienas lūdz pārstartēt interneta iestatījumus. Man bail no rītdienas.

Tas ir brīnums un man šodien tomēr ir internets, tāpēc es varu pasūdzēties, ka IZZI vakar mani gribēja noslepkavot. Es, kā parasts, svētdien pamomodos pusvienos, jau laimīga par gaidāmo garo un laimīgo dienu, bet, kā izrādās, IZZI nolēmis veikt interneta reformu un lietotājiem jāpārreģistrē dati. Protams, protams, ka man mājās nekādu datu nav, tāpēc jāzvana viņiem pašiem un jālūdzas, lai pačukst priekšā. Pačukstēja arī un pārējais jau šķita vienkārši, bet tas jau nebūtu mans dators, ja viņš kaut ko darītu tā, kā viņam tas jādara - datus viņš neatzina, tāpēc es vismaz pusotru stundu pavaīju baudpilnā agonijā sarunās ar IZZI darbiniekiem un restartējot datoru un katrreiz verot ciet visus 72 logus, ko viņš uzskata par vajadzīgu parādīt ieslēdzoties. Viss labi beidzas, viņi novērsa nepilnības, bet tad es izslēdzu dartoru un to ieslēdzot interneta atkal jau nebija.
Man gribējās nekaunīgo iekārtu mest pret sienu un visu atlikušo dzīvi nodzīvot datoru celibātā un tikai domas par manu fermu un akvāriju atturēja no šī neprātīgā soļa. Tomēr vakars bez interneta tika pavadīts, re, ka dzīva, un šorīt tas jau bija atpakaļ.