Dienas prieciņi - Zvaigžņotās naktis (1905, Haralds Eldgasts)

Džīzas, kā viņam atļāva publicēties es vienkārši nesaprotu. Šīs grāmatas izlasīšana būs viens no maniem Hērakla varoņdarbiem, jo tas prasīja 2 mēnešus un vairākkārtēju aizmigšanu trolejbusos. Vienīgais, ka bija jauki bija manifests pašā sākumā, to noteiktos apstākļos varētu arī pārlasīt, un otra lieta bija galvenā varoņa neapgāžamais uzskats, ka sievietes ir briesmīgākās meles, ka nevienu nav spējīgas mīlēt tā, kā to dara vīrieši, pilnībā aizmirsdams, ka tieši viņš bija tas, kurš nekādi nespēja pretoties bordeļu apstaigāšanai, kad bija piedzēries un paspēja veselas 3 reizes iemīlēties pilnībā un pa īstam.
__
{o,o}
|)__)
-"-"-
O RLY?

Lieliskākais, kas bija:
* Neviens neredz pasauli tādu, kāda tā ir pati par sevi. Katram viņa ir savādāks - tāda, kādu to rada vņa dvēsele, kā to apgaismo viņa iekšējie dvēseles avoti.