Dienas prieciņi - Rakāšanās pa galvu

Atbraucot stāstīju mm par visu to, ko darījām Vācijā, kā mūs uzņēma... Stāstot par 5* dzīvi pie A vecākiem ar ideālu barošanu un drēbju mazgāšanu un locīšanu un visu, viņa teica, ka viņa Lidijas vietā jau sen būtu metusi visiem ar trauku dvieli.
Un es aizdomājos... Varbūt tieši no turienes man bailes otram radīt neērtības, liekas ekstra rūpes? Nevis tāpēc, ka tā būtu normāli, bet tāpēc, ka tieši mani tā audzināja, un citi to neuztver tik saasināti?
Ar citu domāšanu varbūt arī es būtu lieliska namamāte māte Terēze, ne liekulīgi emancipēta feministe?