Dienas prieciņi - Kafkas zupa

Es laikam izlasīju šo Marka Krika grāmatu tikai tāpēc, ka man patika noformējums un ilustrācijas, bet pati grāmata man šķita pārāk aizdomīga lai patiktu. Sanāk, ka viņš vienkārši cenšas atdarināt to visu autoru stilu un lasītājam būtu jānotic, ka tas ir ļoti labi izdevies? Nu, tad jau es arī varētu rakstīt grāmatas. Vispār jau interesantāk laikam būtu bijis, ja es tiešām būtu lasījusi kaut ko no tiem visiem autoriem. Katrā ziņā neviena no receptēm man nelikās gana aizraujoša, lai pamēģinātu, kaut arī lasīt recepti "Pildīti cāļi bez kauliem Marķīza de Sada gaumē" bija visnotaļ uzjautrinoši un tā Justīne bija sanākusi tieši tik pat bezcerīgi kusla kā oriģinālā. Bet tā drīzāk atgādināja parodiju - kā var ģībt no šausmām, skatoties kā tiek pildīti cāļi?
Es nenožēlotu, ja nekad šo grāmatu nebūtu atvērusi, bet tomēr to izlasīju, jo man būtu bijis pārāk grūti iesākt un nepabeigt.