Dienas prieciņi - Post a comment

Es visu laiku aizmirstu publiski papriecāties, ka pilsētā velosipēdistus mīl aizvien vairāk un visur vislaik tiek uzlabotas nobrauktuves un savilktas baltas līnijas. Teika šai ziņā vispār dod vaļā - velosipēdistiem ir pat atsevišķs celiņš, kas maina krāsu un ir vai nu sarkans, vai pelēks, kā nu skatās. Tomēr tai pat laikā man tas viss liekas stipri ierobežojoši un atgādina bērnudārzu, kur bija teritorijas dažāda vecuma bērniem un robežas pārkāpt nedrīkstēja. Kātatā, visu laiku braucu pa Brīvības ielu kā patīk un tagad man pēkšņi norāda, kur jābrauc? Ērglis lepns. Celiņi tik un tā nenodrošina, ka gājēju nebūs un sarežģītākajās vietās tik un tā ceļiņi pārtrūkst, sak, tiec pats galā. Tā ir arī uz tilta un šodien, esot gājējs, es nemaz nejutos tur laimīga - veloceliņu uzrašanās ir palielinājusi velosipēdistu skaitu un tagad vienīgā iespēja izdzīvot ir uz riteņiem.