Dienas prieciņi - Post a comment

Vai, es pavisam aizmirsu, ka šodiem pieveicu šo Ikstenas garadarbu un tas jau arī par kaut ko liecina... Recenzijās jau viss pateikts un arī es pārlieku augstās domās nebiju. Vēl jo vairāk spriedumu par šo grāmatu izteica tās ievadfrāze - "Kad rakstīju šo grāmatu, dzīvoju salā." Un viena. Ko gan citu varēja gaidīt no šāda gardarba? Tomēr ko nu par slikto, padomāsim par labo. Tā tomēr ir Ikstena, tāpēc pat ne pārāk veiksmīgā sižetā viņa nevar pilnībā noslāpēt savu prasmi apieties ar vārdiem. Un smieklīgi, šķiet, ka arī viņai angļu valoda sāk uzmākties gluži tāpat, kā tā moka mani. Jeb tas ir kāds smalks augstās literatūras triks, kas mani nesasniedza. Būtībā, es nesapratu, kāpēc to lasu, laikam jau gribējās pabeigt, tas arī viss.
Mīlestībai nav robežu.