So!
« previous entry | next entry »
Jun. 24th, 2010 | 05:31 am
Just arrived.
Un man ir sajūta, ka iet gulēt būtu noziegums. Bet es eju, tik drusk palasot apelsinu un pie sevis klusi dungojot "cik forši, cik forši!".
Es tomēr izbraucu ar velo un ārā bija nepiedienīgi gaišs, klusumā atklājās ka velo izdod visādas dīvainas skaņas un tā kopā mēs aizmocījāmies līdz Daugavai, pārceļoties pār Krasta ielu kā reiz visneērtākajā vietā. Un pie Daugavas neko citu nemaz nevar darīt, kā vien vērot ūdeņus un apcerīgi grauzt snikerīti un to es arī darīju, kauč nelabi man drusku bija.
Un, pats sensacionālākais, es atceļā sāku klausīties mūziku un nāca tik tā labākā, kas mani iedvesmoja vēl vienam līkumam caur vefu un tur, izrādās, ir īsta republika! Dīvainas pamestas celtnes, caurumi zemē un milzīga salauzīta strūklaka/mūžīgās uguns vieta. Es takš tur bieži iegāju, bet par šito visu gan nenojautu.
Un man ir sajūta, ka iet gulēt būtu noziegums. Bet es eju, tik drusk palasot apelsinu un pie sevis klusi dungojot "cik forši, cik forši!".
Es tomēr izbraucu ar velo un ārā bija nepiedienīgi gaišs, klusumā atklājās ka velo izdod visādas dīvainas skaņas un tā kopā mēs aizmocījāmies līdz Daugavai, pārceļoties pār Krasta ielu kā reiz visneērtākajā vietā. Un pie Daugavas neko citu nemaz nevar darīt, kā vien vērot ūdeņus un apcerīgi grauzt snikerīti un to es arī darīju, kauč nelabi man drusku bija.
Un, pats sensacionālākais, es atceļā sāku klausīties mūziku un nāca tik tā labākā, kas mani iedvesmoja vēl vienam līkumam caur vefu un tur, izrādās, ir īsta republika! Dīvainas pamestas celtnes, caurumi zemē un milzīga salauzīta strūklaka/mūžīgās uguns vieta. Es takš tur bieži iegāju, bet par šito visu gan nenojautu.