Dienas prieciņi - Mani Jāņi

Beigu beigās tiešām ar aizbraucām pie Skudrām. Un man likās, ka visi mani ienīst, jo es gandrīz sasitu glāzītes, ieskrēju ar tām stikla durvīs, izgāzu pār visu galdautu sulu un gandrīz "noslāpēju" ugunskuru sametot tajā slapjās salvetes. Teiksim, es biju priecīga par iespēju tikt prom.
Atpakaļ tikšana gan bija īsts piedzīvojums, kas prasīja vismaz divas stundas, jo mēs nokavējām pēdējo derīgo autobusu, tad atradām vienu, kas tā iešķībi brauca vajadzījajā virzienā piestājot "Eglīšu mantiņu rūpnīcas" pieturā un no Lejas ielas rajona gājām kājām uz mājām šķērsojot kapus bez desmit minūtēm pusnaktī. M. nu ir prom pie šaubīgiem tipiem, bet viss būs labi un es esmu mājās.
Laimīga, jo man pieder visa nakts un es varu izvēlēties, kā to pavadīt. Pagaidām gan vēl tikai klausos bītlus, graužu semuškas un gaidu zvanu.