Dienas prieciņi - Post a comment

Un nevar noliegt faktu, ka šodien man tomēr bija jāatgriežas. Vienīgais mierinājums - mīļais vilciens, kas šoreiz bija saspiests. Ejai otrpus sēdēja viena no pārbēdzēju ģimenēm, kas dzīvo Īrijā, bet tagad apciemoja savus radus, štoļi. Mani vienmēr interesē šādi bērni - tajā brīdī, kad viņi vairs nenošķir, kurā valodā dzīvo.

Puisis man blakus paspēja izlasīt grāmatu, un es - es noskatījos filmu. Vilcieni ir svētīgas vietas.