Dienas prieciņi - March 10th, 2011

Lūk, šodien pulksten 17:00 bija mans pirmais klavierkoncerts plašākai publikai - čupai nepilngadīgu bērnu un viņu vecākiem.
Man šitie pasākumi iedvesmo - te tomēr ir jūtams cilvēka pirmsākums, tas, kāds viņš kļūs, diez, kāpēc daži kļūst atvērtāki, daži tieši otrādi, sakautrējas, citi tā arī nekad nesapratīs, ka dziedāt nevajadzētu. Bet pagaidām vēl visādas sociālās izturēšanās drazas viņus neiespaido.(nonsenss) Un tās māmiņas - diez kāda jēga vispār iet tur priekšā, ja nedara uz 100%? Tik un tā taču jāuzstājas...
bet tad, kad mūs izsauca, es iegāju kaut kādā transā un vispār nemanīju, kas notiek, bet manas subjektīvās sajūtas ziņo, ka bija nenormāli īsi. Others disagree.

Mēs šodien pie Demakovas apspriedām tekstu no grāmatas "La gramatique est une chanson douce", un diskusija, protams, noveda pie liekvārdības. Kas nu tie ir, lamuvārdi, protams. Un jūs, vai jūs ikdienā lietojat šādus vārdus?
"J'imagine que vous, Paula, etes tellement timide, que vous n'avez jamais utilize des mots grossiers, meme en votre adolescence."
Fāāk, how can they tell? Kas manā izskatā ir tāds? Bet pravda, pravda.