Dienas prieciņi - February 3rd, 2011

Šodien ir mana klaviermācīšanās gadadiena un vēl šodien visi atvarās no Mārtiņa Freimaņa.
No visiem galiem skumji.

Tās apjūsmoja Puškins, bet pilnīgi muļķīgi būtu domāt, ka viņš vienīgais tāds - uz brīdi kļūsim par bezdzimuma personām, kas nav pakļautas sabiedrības uzspiestiem stereotipiem par to, kas kuram drīkst patikt - meitenēm taču mēdz būt tik neiedomājami jaukas kājiņas. Tieši tādas es šodien vēroju, kaut gan tam nav nozīmes, tā varēja būt arī jebkura cita ķermeņa daļa, pats svarīgākais ir tas, ka tajās var iemīlēties tikpat ļoti, kā cilvēkā, un tad piedomāt, kāpēc interesants varētu būt pats cilvēks, lai ar viņu varētu palikt kopā. Tā darbojas mīlestība, ja? Muļķīgs mirklis, burvīgs rakurss un - tadā - ir dzimušas šīs cēlās jūtas?
Ja tā, tad nav brīnums, ka cilvēki šķiras.