Dienas prieciņi - the end is coming...finally

Ir jau tā stadija, kad daudz kas notiek pēdējo reizi - pēdējā bioloģija, pēdējā kultūras vēsture... Nezinu, varbūt tāpēc, ka vēl daudz riebīgu lietu palicis, man nemaz vēl nav nekāda sentimentālisma, drīzāk gan bažas par to, ka man nav tērpa nevienam no svarīgajiem pasākumiem un nav arī vēlēšanās tos meklēt, turklāt man šķiet, ka pēdējā zvana afterpātijā es jutīšos neizsakāmi nožēlojami un nezināšu, kur palikt.