|
Oktobris 22., 2010
Comments:
man LV visādi acdakteri gribēja lēcas iesmērē... es tik kā aprobežotais - man briļļ patīk, man briļļ patīk... šite man pat stiprāksbrils neviens negrib piedāvāt, lai gan es te ar LV lasāmbrillēm dzīvoju... tu stobos neskrien un tā jūties labi, nu tad ir labi tā... a LV... žuķ kakaja... a dzīves jēgai iemet dižskābaržlapu sauju vai sarkanā ozola lapu sauju. šam patiksies.
davai, iešu rīt lapas vākt. jārūpējas tak par savu dzīves jēgu! acdakteri ir pidari. visi. pēdējais man mēģināja iesmērēt briļļu stiklus, kas man tik ļoti nederēja, ka pasaule gāzās un likās, ka zeme skrien virsū. a šis tikai - pieradīsiet, jums tādus vajag. nu i nakuj, uztaisīju brilles pēc vecajiem stikliem. un kruta.
es ar saku LV acdakteri čort znajet ko grib iesmērēt. a man vdrug patīk būt pusaklam un nevienu uz ielas neredzēt (nafig tur kādu jāredzī...). a Tu lasi dižskābarža vai sarkanā ozola lapas; tamās ūdeni nebojā un ļoti ilgi tur glabājas (bet nu tās kas pavisam brūnas ir nokritījušas no koka)
a vot kas ir sarkanais ozols? un kur aug dižais skābais bārdis? bet zin, es senāk kā izklaidējos, gāju no mājas ārā bez brillēm un tad mēģināju saprast, kur esmu nokļuvusi. kruta bija.
nu dižskābaržlapas es lasīju nu tur pie tamajamās katedrāles nu kā tamajamo ielu lam';aja, klpakbulvardis vaj kā... a srkanajs ozols Quercus rubra - nu lapas tik pat nepūstošas...
aj... es bez briļļiem vazājos, kad līst. tik inķeresno, tik inķeresno... ņečevo ņepaņemaju, no inķeresno...
ā, atceros, mēs tur viņas vienreiz kopā lasījām. aizdošos uz turieni značit. es līdz gadiem 12 bez brillēm dzīvoju, jo nevienam neienāca prātā, ka man ir slikta redze, un es nemaz nezināju, ka var būt arī labāka, jo viņa man vienmēr tāda bija bijusi. kad uzliku pirmās brilles, es baigi sabijos uz ielas - tāda dzīvība, tāda kustība, un tā bija ziema, un akdies, tādas lāstekas! :D
nu, ja, ka mēs lasījām. tikai tās brūnās jāņem. tās ilgāk nepūs. paņem dažas saujas ij Tev līdz nākamam rudenim pietiksies.
nu un va ta slikti bez briļļiem? ne tu vari kādu atpazīt (tātad attaisnojums neredzēt negribampersonas), ne reklāmistu bullšitis izlasīt, ne lāstekas pamanīt... i žizņ tak prekrasna, tak prekrasna, ka pat psihdakteri nevajag, lai gribētu vēl vienu dieniņu nodzīvot... a te visādi LV acdakteri - duriki kaut ko acpriekšā spraužamu piedāvā, lai to kašmaru, no kamajamā šīberis brauc redzētu... nu i nafig... LV dakteri fišku nepavisam nerubīj...
bet then again zuliekamās acis noder, kad gribas kaut ko palasīt. vai kaut vai tagad, kad gribu izlasīt, ko tu man te sarakstījis, bez acīm ņihuja neredzētu.
nu tāpēc jau es arī lietāju uzliekamas acis. kad gribu - redzu. kad negribu - acu uz deguna nav uzspraudītas... nu baisi noderīga fīča. a iedomājies tagad tos nabagus, kam ir idejālā redze (nu tā, ko acdakteri uzskata par tik idejālu, ka no šamiem naudu kāst nav spējīgi). viņi tak ieraugot uz ielas čeloveku ar kuramējo runāt negrib pat uz pretējo ielas pusi nedrīkst pāriet - nolamās par apzinātu riebeklību. a mēs ir akli - varam pieccentimetratālumā paiet garām ij paziņot - aj man uz deguna bij lasāmaces..; es ar tām labi ja stabus pirms ieskrišanas pamanu... idejaļņiks ;) |
|