|
|
You are viewing 20 entries, 20 into the past February 13th, 200905:56 pm: sasprāgājušas lūpas
teicējs: ''bija vēla piesmēķētas istabas nakts. zinātniskie pētījumi šajā kurpju kastē bija beigušies un pilsoņiem mugurā tika savilktas pidžamas. izteicējs: ''kas ar tevi ir noticis?'' Viņš: ''tas skanēja pēc sievas, kura ir sapratusi, ka viņas vīrs ir nēģeris. tā vismaz bija laba piezīme? kura katra sieva nepriecātos par to, ka viņas vīrs ir pārvērties par nēģeri.. klau, padod evijas ziedi. fuj.. varēsi nolaizīt. kāpēc nav tāda Mana ziede? Manu ziedi vismaz varētu nolaizīt. un jura un jāņa ziede.. viktora ziede iesūktos ātrāk par pārējām. eiropas attīstības fondam vajag iesniegt projektu- ''katram pa savai ziedei!'' kapēc to sauc par ziedi, ja viņa nezied. ziede. iezied savu muti. kapēc muti nesauc par atveri? vai aizveri? katram savu atveri! ieziestu.''
February 9th, 200903:00 am: 8. feb.
kad braucām prom no meža, skanēja the doors un mašīna sāka dejot pa ledu. iedejoja grāvī. bija vien jāstumj tas lopiņš laukā. kopš pēdējās dubļu vannas mums mašīnā stāv sniega lāpsta. sarakām zemes un saplūcām zāli. sastūmām zem riteņa un sākām savu ģimenes atrakciju. man sāpēja mani jaunie žamša zābaki, tāpēc process aizkavējās un celefāna maisiņu uzsiešanu kājās. viss beidzās laimīgi. istādē piedzēros. zvanīju Viņai. nesekmīga komunikācija. gripa vai mēnešreizes, hvz. moš pieklājība, kas notušē to, ka Viņa vairs nebūs ar mani, mana. turpināju dzert un veiksmīgi sakomunicēju ar savu jauno gaļu. īss pēcpusdienas sekss, bez īpašām blakus parādībām, taču labāks par manuālu hormonu nomierināšanu. aizbraucu pie Viņa. pie Viņa atkal ir labi un es atkal jutos kā mājās.
02:53 am:
mežā nekā jauna. aizsalusi veļas mašīna un bezmaksas slidotava pa visu pagalmu. kaķi pārgrauz-dūr-skrāpēja matraci. gulēšana tagad uz grīdas. kopš sunim, neviens-nezin-kāpēc, ir atļauts nakti pavadīt istabā, mēs guļam blakus. suns uz grīdas un es uz grīdas. es uz vates matrača, kaķi uz manis. mēs esam brēmenes muzikanti.
02:51 am:
šovakar Viņš pagatavoja vakariņas, kuras es ēdīšu vēl ilgi. pēc tam es aizbraucu uz mežu.
02:47 am: 7. feb.
ļoti centrs. jo mazāk man var uzticēties jo vairāk man uzticās. 24h ir tieši par daudz vienai vietai, vienai lietai un vienai, bez atskaņām, ja, vienai.. bļoda va' zin' es goda vārds par neko citu vairs nespēju. es redzu visas tās sejas, kas girb manas sejas redzēt aiz restēm.
February 6th, 200906:31 pm: parfīms
stāsts, ko daudzi nespēja izturēt šķērmīgā sāķuma un iespējami šķērmīgā trupinājuma dēļ. stāsts par puisi, kurš pagatavoja ideālo aromātu, kas padarīja viņu par visu vareno zemes virsū. stāsts par patiesu mīlestību. par mīlestību pret sevi, par pašattīstību un neatlaidību. kādai būtnei, kuras mēle reizēm sit kā zibens, bija taisnība- es kolekcionēju cilvēkus. gribu to vai nē, bet ideālu nav. tāpēc piepildu sevi, nevis dzenos pēc pliekana sapņa. man ir kāds, kuram uzticēties, un es Viņam varu ticēt, jo zinu, ka Viņš melo. man ir kāda, kura vienmēr ir ļoti tālu, un tas Viņu padara ļoti tuvu.un viss, kas ar Viņu saistās ir kā zīda cimdi. man ir kāds, kurš kož, uzkurina un atstāj zilumus, saprot savu vērtību, un es viņu varu baudīt pa mazumiņam, reti. man ir kāds, kurš glāsta, rūpējas un saprot manu vērtību. tikai, pa mazumiņam, reti- ja cukurs ir par daudz, tas paliek rūgts. man pietrūkst kāda, kurš spētu mani pārsteigt.
06:03 pm: vas ir vadošā?
mīlestība, iekāre vai tieksme pēc varas? nu, cibiņ?
05:56 pm: 5. februāris
sākas izmeklēšana. manas pirmās attiecības ar likumsargiem sākas pa telefonu. skaidroju, ka tuvākajā laikā uz mājām netieku un atsūtītos dokumentus apskatīt nevaru. tāpēc lūdzu, lai atsūta tos man uz kojām. vēl viņi vēlējās noskaidrot kur veikts noziegums. es jautāju vai tam patiešām ir nozīme, ja visi procesi notikuši internetā. viņš atbild, ka protams. tad nu tā- nozieguma vietai ir trīs varianti - berlīne, kāds nostūris latvijā vai maza austrijas pilsētiņa. nudien neatceros kur es biju tajās brīvdienās.
February 4th, 200902:11 pm: 4. februāris
mani iesūdzēja tiesā. esmu sūda sīkdaļiņa no starptautisku noziegumu ķēdes. ja man uz galvas tūlīt neuzkritīs miljons vai vismaz labs advokās, kuram esvarētu maksāt ar kartupeļiem, es savu bakalaura darbu aizstāvēšu cietumā.
February 3rd, 200908:14 pm: trīsdesmit ceturtā diena
Kaimiņiene katru pārtikas produktu spēj pārvērst katastrofā. līdz molekulai neēdamu. es patiešām nepazīstu nevienu ,kurš tik briesmīgi gatavo. vispirms nevarējām novienoties par recepti. tad nolēmām pieredzes apmaiņā cept atsevišķi tās kartupeļu pankūkas... sastāvdaļas ģeniālās disproporcijās. pankūkas tikpatkā izvārītas, piededzinātas eļļā. garšo pēc cepumiem. labi ,ka man bija savi kulinārijas brīnumi.
08:07 pm: divdesmit trešā nakts
vairāku stundu garumā mūsu stāva iemītnieki kaulējās un kāvās par mūsu dīvānu un citiem loriņiem. es tiku pie četrām siermiazītēm, pāris cigaretēm un cigoriņu kafijas.
07:55 pm: trīsdesmit trešā diena
Kaimiņiene atveda paklāju. uz kojām. paklāju. iedomājies? iznesām visu istabas saturu gaitenī. ventspilniekiem palīdzēja iznest arī mēbeles. kad visa mūsu privātā dzīve atradās gaitenī, mēs sākām domāt. izodmājām, ka pusi no mantām, kas atrodas laukā mums nemaz nevajag. ieklājām paklāju un mūsu istabiņa momentā pārvērtās par ūberīgāko no visām istabiņām šo koju vēsturē. psc, kaut kāds princešu buduārs, ka es te stāvu. vēl es nolēmu jaunās Kaimiņienes klātbūtnē nerunāt par seksu un narkotikām. man liekas pēdējā laikā tas cilvēkus mulsina. un man dažreiz gribās, lai biedri domā, ka esmu pie pilna saprāta. p.s. lekcijas ir atceltas. es pārvēršos par dārzeni no nekā nedarīšanas.
07:48 pm: trīsdesmit otrā diena
guļu. dusmojos un guļu. uz sevi un Viņu.
07:41 pm: trīsdesmit pirmā diena
dīkdienība. vakarā gan izgāju no mājas, lai paskatītos 2annas izlasi un nosaltu bunkurā. nedien nesaprotu kā mēs tur teātri spēlēsim. visiem būs jādzer šņabis.
07:35 pm: trīsdesmitā diena
nedēļas laikā veikti 538km. lielākā daļa no tiem svešu cilvēku mašīnās, gvelžot muļķības. stopēt ziemā nav cool. visi, kas brauc garām ir pidari, visi, kas paņem ir nelaimīgi, un salst. ievācās jaunā Kaimiņiene. kamēr biju prom ir nokrāsota viena siena. visu Kaimiņa dzeju aizkrāsojusi. traukus nomazgājusi. bijām uz galerijas bērēm. skatoties blēras raganu, atvadījāmies no divus gadus iedzīvotajām telpām.
07:17 pm: divdesmit devītā diena
pamodos un man sāpēja kāju muskuļi, tie, kas atbild par špagatu. domāju, ka tuvākajā laikā atsākšu vingrot. pamodos un vēljoprojām biju lupatā. lupatā aizbruacu uz darbu. nekoneizdarījutodien. zvanīja pasniedzēja un man ar putām uz lūpām atkal jāšķerso valsts. psc, nav nodots cd. nu bet man tak tie visi darbi nahuj internetā stāv. kamēr es rakstu, istabas otra galā sēž cilvēks ,kuram es gribētu pieiet klāt un pārlauzt degunu.
January 29th, 200901:43 pm: divdesmit astotā diena
biju ļeņingradā. Kaimiņš un K abi dzēra tēju, kamēr es lēnām bet pamatīgi pievilkos ar alkaholu. tik ļoti, ka zaudēju viņiem spēlējot latviju. un kāds kungs atteicās ar mani spēlēt, jo mēs nēesot nekādi koriši. tas man lika sajusties gaužām nožēlojami. pēcāk satiku Viņu un braucām mājās. pēcāk es braucu prom no mājām. vakara melnumā man bija tas gods piepildīt sevi ar vēl pāris brentuļiem gaujā. Čunga piebļaustīja pillu gauju par karnevālu. un tad jau visiem bija jāiet mājās, bet es neizgāju. mana jaunā drauga mājas bij tuvāk. vēl šobrīd nesaprotu cik ētiski bija tādā stāvoklī pie viņa ielausties.
01:35 pm: divdesmit septītā nakts
jess, prezervatīvi ir jauki gumijas zārciņi. un palagi ir sausi, kas rada gandrīz lielāku gandarījumu par orgasmu. no rīta kaķis centās paciņu iznest koridorā. manuprāt dzīvnieki tikai izleikas stulbi un mēmi, bet pateisībā viņos ir indes deva humora.
12:55 pm: divdesmit septītā diena
izsludinātais piedāvājums iegūt mani par piegulētāju izdevās un jau ap divpadsmitiem aizgāju gulēt pie K. K mani arī pabaroja un nomazgāja. K arī uzdāvināja šokolādi. tad K ļoti salecās ar savu dzīvesbiedru un mums bija jāiet ratā.
January 27th, 200908:53 am: divdesmit septītais rīts
gribu aiziet uz dominu un pārbaudīt vai patiešām mana kleptomānija ir izārstēta. bet nevaru,jo smirdu. nu nav nekā patīkama salā mazgāies. tagad gaidu, kad pamodīsies kāds pie, kura aiziet izgulēties. un nomazgāties.
|