pagrabdvaka

pagrabdvaka @ 06:31 pm: parfīms
stāsts, ko daudzi nespēja izturēt šķērmīgā sāķuma un iespējami šķērmīgā trupinājuma dēļ. stāsts par puisi, kurš pagatavoja ideālo aromātu, kas padarīja viņu par visu vareno zemes virsū. stāsts par patiesu mīlestību. par mīlestību pret sevi, par pašattīstību un neatlaidību.

kādai būtnei, kuras mēle reizēm sit kā zibens, bija taisnība- es kolekcionēju cilvēkus. gribu to vai nē, bet ideālu nav. tāpēc piepildu sevi, nevis dzenos pēc pliekana sapņa.

man ir kāds, kuram uzticēties, un es Viņam varu ticēt, jo zinu, ka Viņš melo.
man ir kāda, kura vienmēr ir ļoti tālu, un tas Viņu padara ļoti tuvu.un viss, kas ar Viņu saistās ir kā zīda cimdi.
man ir kāds, kurš kož, uzkurina un atstāj zilumus, saprot savu vērtību, un es viņu varu baudīt pa mazumiņam, reti.
man ir kāds, kurš glāsta, rūpējas un saprot manu vērtību. tikai, pa mazumiņam, reti- ja cukurs ir par daudz, tas paliek rūgts.

man pietrūkst kāda, kurš spētu mani pārsteigt.