8.4.06 22:43Diena - dvielis. Gultā, auditorijā, mežā. Uz grīdas, galda un Vecrīgas bruģa. Samurcīts, salocīts, sarullēts. Tāds, kurā slauka traukus, ķermeni un altāra bļodas. Tāds, kurš ir līdz visur, pat sapnī, kad vajag aizsiet muti pirms bļāviena. |
love life odyssey
Jaunākais
5.4.06 23:09lidostas debesis, ka apraudāties, un Zanīte atbrauca noilgojusies pēc ceptiem kartupeļiem ar mērci |
3.4.06 22:49Katru pavasari es uz kādas papīra strēmeles, blociņā, datorā, kas nu tajā brīdī ir pieņemts par foršo domu un sajūtu lidlauku, pierakstu, ka pavasaris man joprojām smaržo pēc sūnām, no kurām tikko ir nokusis sniegs. Tik nenormāli zaļām, mitrām, vēsām un svaigām, tik nenormāli reibinošām un kaifīgām egļu meža sūnām. Dzīvojot Rīgā, ne katru pavasari izdodas noķert īsto brīdi īstajā vietā, bet tāpēc vēl jo svarīgāk kļūst pierakstīt, ka orgasms smaržo tieši tāpat. |
1.4.06 08:40Jautājums vienīgi par to, vai cilvēkam ir vajadzīgs spogulis. Nekādu zemtekstu, tikai rituāli. |
25.3.06 23:13Klauns ar kaķīti |
25.3.06 22:12 - Kur ir mans guru?tavs spēksmana bulta tavs jumts mana gulta tavs logs mana siena tavs sviests mana diena tavs jērs mana gaļa tavs ceļš mana daļa |
18.3.06 22:10 - Traumu citējot:ir tas, kas ir.kā nav, tā arī nebūs. man iet labi. jums arī lai tāpat kā man. čau. (M.T) |
17.3.06 13:40Gaiss, pievērsiet uzmanību gaisam. |
16.3.06 22:16Šodien bija redzami tikai violetie spoki, droši vien tas pats jau aprunātais pilnmēness vainīgs. Parasti dominē zilpelēkie un dzeltenīgie, ir arī pa kādam melnajam un peļu pelēkajam. Toņu nianses gan atkarīgas no fona un gaismām, arī tas jāņem vērā. Šodienas spoku violetais bija diezgan tumšs un dziļš, vairāk uz lillīgo, nekā sarkano. Un tā neomulīgi lipīgs. |
15.3.06 23:11Ir tāda sajūta, it kā kāds gultos virsū no mugurpuses. Neliels, bet vienmērīgs spiediens, kura neitralizēšana prasa tik vien kā šī spiediena apzināšanos. Tik vien, ha. |
15.3.06 09:30Rakstu cibā un vienlaicīgi fēnoju matus, dzeru tēju, ēdu apelsīnu, brīnos, kurš gan no rīta jau vazājas gar trešā stāva logiem baidīdams jaunkundzes, skatos uz vakarnakt pie sienas pielipināto Venēras dzimšanu un turpinu priecāties par mūsu grupas mākslinieku, kurš vakardien uzsauca pusdienas Marķīzē de Sadā pie galdiņa vistuvāk stienim. Nebūtu slikti datora ekrānam pielipināt spogulīti kādā stūrī, tad varētu vienlaicīgi arī raustīt uzacis un krāsoties, jo šodien gan nevajadzētu nokavēt, ka tavas mokas. |
14.3.06 23:42Kārtoju skapi.Pieņemot, ka vide ap cilvēku vairāk vai mazāk atspoguļo viņa prāta stāvokli, manā galvā šobrīd valda mērens haoss. Bet pats trakākais šajā skapja padarīšanā, ka es skaidri zinu (jā, tieši tagad, kārtojot skapi ar nelielu nožēlu) – man tā patīk. Patīk mērena nekārtība, kas nev netīra un nesmird, patīk nelielās devās adrenalīns, meklējot neaizstājamo lietu, un prieks, atrodot kaut ko negaidītu. Bet galvenais, ka tā ir mājīgāk – gan prātā, gan istabā. |
9.3.06 14:17Elektrības gatve vairs nav aktuāla. Tagad jau ir slinkā pīle. Un Didī. |
9.3.06 13:21Par ko varētu būt stāsts bērniem, kas sākas kaut kā tā: "Tu jau zini to īpašo vakara sajūtu, kad iegūsti kaut ko."?(Iepriekšējie bija par putu pasauli, burbuļplanētu un burvju mežu.) |
6.3.06 00:01Jāsāk pārdomāt koncepcija dzīve - pārsteigums, bet vispār, gribēju pateikt, ka skaistie kailie ķermeņi sniegotajā pludmelē iederas brīnišķīgi, tāpat kā līgava baltā kleitā. Tikai diez vai viņa aizvilka līdz tam norvēģa vrakam, bet tas būtu kruta, jo tieši tur ledus un ūdens robeža tik sasnedzama. |
5.3.06 18:19Mana jaunā kaimiņiene, cepot rīsus, uzliek saulenes. |
4.3.06 00:58 - balvalaiks mirguļoun vīnam plūstot es |
Powered by Sviesta Ciba