Dienasgrāmata

Līst. Pirms stundas pavadīju uz lidostu savus viesus no Apvienotās Karalistes. Šeit viesojās nedēļu. Beidzot atkal viens! Dzeru tēju un apdomāju notikušo. Vai jūtos gandarīts par pavadīto laiku? Ir iekavēti tulkošanas darbi, bet viesi šķita apmierināti.

Pirms nedēļas viesi bija izteikuši vēlmi apmeklēt Jūrmalas festivāla Saullēkta koncertu. Masu pasākumi nekad nav mani saistījuši, taču piekritu būt par pavadoni. Galu galā laba mūzika skaistā vietā kopā ar viļnu šalkoņu nav nemaz tik slikti. Protams, agrā celšanās nesajūsmināja. Ērtības labad braucām ar taksometru.


Biju jau noskaņojies mūzikas baudīšanai, atradām diezgan ērtu vietu, lai gan cilvēku bija ļoti daudz. Sākās koncerts. Pirmais nepatīkamais pārsteigums troksnis no kafejnīcas. Kāpēc viss jāpārvēš par tādu balagānu Posituvus festivāla stilā? Nu labi, no tā vēl varētu norobežoties. Taču traucēja cilvēku staigāšana, jo nemitīgi jāuzņem pašbildes un video. Acīmredzot, mūsdienās visam uzreiz jābūt ievietotam sociālajos tīklos. Un tad vēl derdzīgās pļāpas! Un ne jau par mūziku, jūru, gaisotni, bet triviālām ikdienas blakuslietām. Kāpēc cilvēki par satikšanās vietu izvēlējušies koncertu, nevis privātu telpu? Aizkaitināts piecēlos un aizgāju pašā liedaga malā. Beidzot miers. Ceru, ka viesi neņēma ļauna, ka biju spiests viņus atstāt vienus. No masu pasākumiem nekad neesmu gaidījis neko izcilu, bet tāpat bija vilšanās par apmeklētāju kultūras un elementāras cieņas trūkumu.

Labi iecerētais sākums padarīja nīgru mani visu nedēļu, tāpēc nespēju pilnvērtīgi novērtēt citus šonedēļ apmeklētos koncertus. Varbūt Jūrmala nav mana pilsēta, ļoti krieviska. Pat ja Dzintaru koncertzālē notiek augstvērtīgi koncerti, spēju novērtēt tikai ar prātu, kaut kas gaisotnē atgrūž. Vienā sarunā dzirdēju vieglu ņirgāšanos par ukraiņu īpašvārdiem. Tā nu biju kļuvis piekasīgs, ka daži nāk tikai atzīmēties, izrādīt apģērbus utt. Bet mūzika nav prioritāte. Protams, par visiem tā nevar teikt. Ar to arī apskatu beigšu.