Vegānu omlete
Vegānu omletes gatavošanu atliku. Svētku laiks pagāja ātri. Piedāvāju māmiņai eksperimentēt, uzcept no sausā maisījuma vakariņas. Māmiņa pagrozīja pirkstos paciņu, atteicās. Aizbildinājās, nepratīšot pagatavot.
Ķēros pats pie darba. Sajaucu miltiem līdzīgo sauso mistrojumu ar ūdeni, ielēju pannā olīveļlu un gaidīju savas dāvanas pārvēršanos gardā kulināŗijas šedevrā. Masa cepās gausi, kļuva ķepīga, sajutu ne visai tīkamu sojas un zirņu smaku. Dzeltenā putra pannā apetīti nerosināja. Izslēdzu gāzi. Uzliku niecīgu piciņu uz šķīvja, pagaršoju. Ēdiens bija vairāk nekā netīkams. VArētu sacīt - pretīgs. Ar piepiešanos noriju kumosu.
Piedāvāju atdzisušo vegānu omleti kaimiņienei, kura šķūnītī tur vistas. Viņa paošnāja un sacīja, ka savas olu devējas netaisās indēt. Esmu pret pārtikas izmešanu atkritumos, tomēr šajā reizē nekas cits neatlika.
Ai dzīve, dzīvīte..
Comments