Dienasgrāmata

Taa. Esmu patlaban izoleejies. Ne tikai no shiis internta (pseido) vides, bet ari no realas dzives un cilvekiem. Tachu butu pavisam aplami pagalvot, ka mani ir paarnjeemis trulums vai apatija.
Tieshi taapat kaa seno romieshu maajas- sleegji taam ir aizveerti. No aarpuses taas ir nepieejamas, gaismai pieeja liegta, bet ieksha notiek dzires.
Taa. Esmu pilniigi ieracies sevii un sava staastaa. Sava gariigaajaa sferaa. Skjiet , ka bushu atradis iisto izteiksmes veidu, kas paradiitu probleemas, par kuraam esmu domaajis jau vairakaus gadus. LAikam driiz vareshu teikt, ka esmu atklajis sevi. Un lidz ar to, ari izteicis.
pamazaam tam tuvojos.