Hitchhiking with a shovel
« previous entry | next entry »
Dec. 28th, 2006 | 03:11 pm
Viena meitene reiz Latvijas laukos stopējusi uz ceļa. Kā par laimi kāds auto tieši apstājies - iekšā divi puiši. Tā un tā, vai nu šie nevarot viņu aizvest līdz tai un tai pilsētai. Īsti pa ceļam nav, bet varbūt jaunkundze vēlas viņiem piebiedroties - šie uz vienu pasākumi tieši dodas. Jaunkundze izrādījusies samērā ieinteresēta un piekritusi. Tā nu nonākuši galā, un izrādījies, ka pasākums nav nemaz tik grandiozs - 5 džeki ap ugunskuru sistemātiski pielejas, un cita neviena cilvēka vairs te nav. Meitenei gan tas īsti garastāvokli nav sabojājis, un, būdama vieglas dabas un apsvērusi visas iespējas, viņa paņemdama 0.5 paziņojusi: "Es nu šo izdzeršu, bet jūs pēc tam dariet, ko gribiet!" Vai nu īsti nav novērtējusi savas iekšas, vai kaut kas nav bijis kārtībā ar 0.5, bet kā to idzēra tā turpat atlūza. Puiši nelielā šokā - skatās uz viņu un domā par teikto. Nē, nu ja var darīt ko grib, tad arī darīs ko grib!
Meitene tikusi izģērbta, un pirmais puisis nu sācis viņu pilnīgā bezsamaņā pist. Grūti gan gājis, jo atdeve no meitenes puses nebijusi nekāda. Kāds cits, nedaudz attapīgāks, paņēmis lāpstu un pabāzis zem meitenes - ja ne pati, tad vismaz ar lāpstas palīdzību kustēsies! Tā nu visi viņu ar lāpstas palīdzību pēc kārtas izpisa.
Meitene tikusi izģērbta, un pirmais puisis nu sācis viņu pilnīgā bezsamaņā pist. Grūti gan gājis, jo atdeve no meitenes puses nebijusi nekāda. Kāds cits, nedaudz attapīgāks, paņēmis lāpstu un pabāzis zem meitenes - ja ne pati, tad vismaz ar lāpstas palīdzību kustēsies! Tā nu visi viņu ar lāpstas palīdzību pēc kārtas izpisa.