|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vienreiz izsprucis no tvēriena, Bolindžers vannasistabā pa grīdām un sienām uztaisīja īstus spalvainos ūdens plūdus. Taču, pārvarot pirmos nemierus, ļāvās vēsajam ūdenim un drīz vien mierīgi iegūlās vannā, ik pa brīdim tverot kādu malku no nosacīti tīrā un spalvām pārbagātā ūdens. Slaucīšana gan viņam asociējas tikai ar ālēšanos, tādēļ nav brīnums, ka drīz vien viņš ir istabas vidū, dracodams, spolēdams un skurinoties tā, ka mazie ūdens pilieni lido, kur tik pagadās. Lielo tīrības dienu acīmredzami pietuvina. Pēc pastaigas pienāk ar savu rotaļstriķi, nostādot mani fakta priekšā, ka esmu rotaļbiedrs. "Šoreiz ne. Karsts," es atbildu. Ieleju ūdeni bļodā un aši lavos laukā no dzīvokļa. Paliek žēl Bolindžera, jo dzīvoklī karsts. Tagad es nebūtu gatavs no Bolindžera šķirties. Viņš ir vienīgais apliecinājums, no kura ierobežot sevi negrasos. Laikam tāpēc, ka dzīvs. Ar savu domāšanu un mazajiem paradumiem. Ar savu mīlestību. Droši vien, ka drīz būs izlaists suns, jo vairs pat īsti nerāju, ja ko sastrādājis. Taču viss pārējais ir pārvērties Tomsona ielas spoku kuģi. Šampūns, gultas veļa, dvieļi, drēbes, kurām neskaros klāt, lielā gulta, nemazgāta vīna glāze ar lūpas nospiedumu, pusvītušas lilijas ar saviem nedzīvajiem vaibstiem atgādina, ka es šos spokus esmu pazinis dzīviem esot, dzīvojis ar tiem kopā un nu tie atgādina katru dienu, ka beiguši savu eksistenci. Tādēļ es pagriežos, izeju pa durvīm un bēgu. Jau kuro dienu.
Current Music: U2 - Sometimes You Can't Make It On Your Own
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Wakeboard sezonas atklāšanas svētki izdevās ne gluži tā kā iecerēts. Pēc 11 minūšu brauciena nogurums tāds, ka dēlis no rokām krīt laukā. Un šoreiz vistiešākajā veidā. Vēl pēdējais izmisīgais tvēriens ar roku - nekā, dēlis ir izmircis ar ūdeni, slidens pēc velna. Tieši pa 90 grādiem ar aso kanti tas uzveļas uz manas pēdas. Paceļu dēli. Domāju soļot tālāk, tomēr sāp. Nolieku dēli, palēkāju. Vilcējs jautā, vai viss kārtībā. Es saku, gan jau. Viņš neticīgi pienāk klāt un sāk pētīt. Es arī pieliecos pie kājas un pētu. Āda gluži paveras uz maliņām un pa vidu parādās sārta svītra. Ūdeņradis, plāksteris (neturas), sazinkāds puleris. Vilcējs apjautājas kā jūtos, saka, ka būs jāšuj. Es jau nezinātu. Savācu mantas un dodos uz auto. Beidzot parādās sāpes. Pa ceļam nobesī 1188. Viņi nezina neko. Aizkliboju pie jūrmalas maksas automātiem. Iemetu 2Ls, jo citas naudas nav. Zvans Matīsam. 1188, go to hell. Slimnīcā ilgi nav jāgaida. Drīz vien guļu uz galda un man liek šuves. Bez špricēm, bet sajūta nekāda trakā, mazie adatu dūrieniņi. Apsaitē. Tagad uz rentgenu. Ilga gaidīšana, ko izmanto kāds vecs dzērājs, klāstot, ka čurā ik pa 5 minūtēm asinis un kur noslēpt pudeli, lai dakteri nepamanītu. Pa kreisi sieviete, kurai jūrmalā kāds futbolists ietriecies ar galvu. Puisis, kurš , klūpot uzkritis uz rokas. Vismaz tā stāsta. Paldies dievam, rentgens ir pret mani saudzīgs. Eju uz mašīnu. Jābrauc mājās, jo jāuzvelk taču kaut kas vairāk kā maika un apenes...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|