Wakeboard sezonas atklāšanas svētki izdevās ne gluži tā kā iecerēts. Pēc 11 minūšu brauciena nogurums tāds, ka dēlis no rokām krīt laukā. Un šoreiz vistiešākajā veidā. Vēl pēdējais izmisīgais tvēriens ar roku - nekā, dēlis ir izmircis ar ūdeni, slidens pēc velna. Tieši pa 90 grādiem ar aso kanti tas uzveļas uz manas pēdas. Paceļu dēli. Domāju soļot tālāk, tomēr sāp. Nolieku dēli, palēkāju. Vilcējs jautā, vai viss kārtībā. Es saku, gan jau. Viņš neticīgi pienāk klāt un sāk pētīt. Es arī pieliecos pie kājas un pētu. Āda gluži paveras uz maliņām un pa vidu parādās sārta svītra. Ūdeņradis, plāksteris (neturas), sazinkāds puleris. Vilcējs apjautājas kā jūtos, saka, ka būs jāšuj. Es jau nezinātu. Savācu mantas un dodos uz auto. Beidzot parādās sāpes. Pa ceļam nobesī 1188. Viņi nezina neko. Aizkliboju pie jūrmalas maksas automātiem. Iemetu 2Ls, jo citas naudas nav. Zvans Matīsam. 1188, go to hell. Slimnīcā ilgi nav jāgaida. Drīz vien guļu uz galda un man liek šuves. Bez špricēm, bet sajūta nekāda trakā, mazie adatu dūrieniņi. Apsaitē. Tagad uz rentgenu. Ilga gaidīšana, ko izmanto kāds vecs dzērājs, klāstot, ka čurā ik pa 5 minūtēm asinis un kur noslēpt pudeli, lai dakteri nepamanītu. Pa kreisi sieviete, kurai jūrmalā kāds futbolists ietriecies ar galvu. Puisis, kurš , klūpot uzkritis uz rokas. Vismaz tā stāsta. Paldies dievam, rentgens ir pret mani saudzīgs. Eju uz mašīnu. Jābrauc mājās, jo jāuzvelk taču kaut kas vairāk kā maika un apenes...