|
|
|
|
|
|
|
Uzmanību, uzmanību! Pa lielveikalu RIMI straujā ātrumā pārvietojas divi viens otru taranējoši autoveidīgi iepirkumu grozi. Tiem katrā iekšā pa puikam ar kliedzieniem uz lūpām "skrien, ātrāk, mēs pirmie". Un katru grozu stumj pa gados jaunam cilvēkam ar platu smaidu uz lūpām. Abiem smaida platums identiski liels. Līdzās bažām, ka nenotriec kādu pircēju, sejā neviļus iezogas smaids. Un tad, labu laiku vēlāk arī pārdomas... Vai dažkārt apstākļi, lietas, cilvēki, jūtas ir grūtības vai dieva dāvana? Cik lielā mērā mēs to novērtējam? Vai labāk sūkstīties un vaidēt, vai grozīt visu tā, lai var izbaudīt līdz mielēm? Jā, jā! Saprātu nedrīkst pazaudēt, jo algas dienā arī šampanietis iederētos. Bet tomēr... F*ck! Tikko atskāru, ka jautājumus sarakstīju kā Sex&TheCity Kerija. Tpu! Pietiks.
Current Music: Duft Pank - Derezzed
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Doma jau sen noformulējusies - distancēti daudzas lietas šķiet vienkāršākas un risinājumi daudz skaidrāki. Secinājums - lēnām iekļaujos pelēkajā masā un kļūstu par reklāmas nīdēju. Protams, ar savu devu profesionālā kretīnisma, taču brīžiem tracina šīs samudžinātās ziņas, kuras pielec pēc 2 nedēļām ar domu - redz ko tas radošais un art direktors ir domājis. C'mon - nav jau manas reklāmas īpaši bijušas labākas un vismaz izpildījuma kvalitāte LV aug, taču reizēm gribas paņemt to reklāmu un pieķerties, lai radītu ko vienkāršu, sterilu un skaidru. Vienīgi pat šīs reklāmas ir tā labākā daļa, jo sliktāko sastāda tie, kurās klienti ar savu atrautību no realitātes piedāvā produktu tādu vai tā, ka tas ir absolūti garām. Un te nu es atgriežos pie domas, ka savā ziņā jūtos atvieglots no distancētības ar reklāmas industriju LV. Vienīgi pasaule neietilpst tikai šādās robežās.
Current Mood: 8bit Current Music: Golden Shower - Video Computer System
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tu iegrimsti dziļāk ūdenī, līdz debesis ar sauli sajaucas ar viļņu struktūru, un atkal iznirsti, lai saskatītu visu asi un skaidri. Un tā tas atkārtojas ik pēc viļņa. Saule silda, ūdens veldzē. Ja gribas, var pievērt acis. Taču tāpat, agri vai vēlu mēs attopamies pie domas, ka nespējam novērtēt laimi. Hemingvejs pārdzīvoja 3 Pasaules karus, bet nepārdzīvoja pats sevi. Kalni, slēpes, kamīns, burbons. Sirmgalvis un laiva. Mūzika ar bungas ritmu un ģitāras skaņas, kas kā marles gabali dažādā biezumā un leņķī klājas pāri. Kāpinājums, kāpinājums, tukšums.
Current Music: El Ten Eleven - Connie
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gari, sirmi mati, izvalbītas acis, taču viena puspievērta, šļūkājoša gaita, mugura līka, galva uz priekšu. Paslīd garām, tad atgriežas. Jautā cigareti. Es atsaku. Nākamajai sievietei izskats nedaudz savādāks, taču trulais skatiens un gaita tā pati. Jautājumi, kur režisori smeļas iedvesmu lielai daļai šausmeņu, kļūst lieki.
Current Music: Jose Gonzalez - In Our Nature
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Huh! Labi vien ir, ka nepieņemu pārsteidzīgus lēmumus. Šīs dienas brain storm bija īstajā laikā. Beigās pat līdz smieklu asarām. Protams, vakars izvērtās tā, ka nav tālu līdz īstajām (ok, tikko jau samelojos), taču miers ir kaut kur tepat. Tik jāsaņemas. Šodien skatījos filmu un atklāju, ka vairs nesmejos par jokiem, kur kāds ir dīvains, ar savām īpatnībām. Es tveru, katru dīvainību ar domām, ka tas ir ceļš uz nekurieni.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|