Doma jau sen noformulējusies - distancēti daudzas lietas šķiet vienkāršākas un risinājumi daudz skaidrāki. Secinājums - lēnām iekļaujos pelēkajā masā un kļūstu par reklāmas nīdēju. Protams, ar savu devu profesionālā kretīnisma, taču brīžiem tracina šīs samudžinātās ziņas, kuras pielec pēc 2 nedēļām ar domu - redz ko tas radošais un art direktors ir domājis. C'mon - nav jau manas reklāmas īpaši bijušas labākas un vismaz izpildījuma kvalitāte LV aug, taču reizēm gribas paņemt to reklāmu un pieķerties, lai radītu ko vienkāršu, sterilu un skaidru. Vienīgi pat šīs reklāmas ir tā labākā daļa, jo sliktāko sastāda tie, kurās klienti ar savu atrautību no realitātes piedāvā produktu tādu vai tā, ka tas ir absolūti garām. Un te nu es atgriežos pie domas, ka savā ziņā jūtos atvieglots no distancētības ar reklāmas industriju LV. Vienīgi pasaule neietilpst tikai šādās robežās.