Cibiņš
buks
 skaisti pateica tieši to, kā es ar jūtos nu jau mēnesi. Gribas gluži tāpat "nogriezties":
"</span> Būtu jauki, ja no sadzīves varētu izdzēsties tāpat kā no Cibas. Mobilo iemest atvilknē. Nogriezt kā ar nazi, pazust, būt kādu laiku tikai ar sevi, darīt vien sev zināmus un citiem nesaprotamus darbiņus, nevienu nesatikt, neuzklausīt, neatbildēt. Jo neviena ta nebūtu. Tikai tu pats. Nu tā uz kādu pusgadu. Beidzot pa ilgiem laikiem ar sevi parunāties. Un pēc tam "atdzēsties", tb atkal ieiet apritē. Tas nebūtu nekas traks, jo lielākā daļa šo tavu jēgpilno prombūtni nemaz nebūtu pamanījuši. Taču nevari. Tev jābūt tur un tur, jāpiezvana tam, jāuzklausa to. Tā ķēde pie būdas stingri pieskavota. "

Visi kopiiraitu emblēmas vinjam.

Labs raksturotājvārds ieskrēja galvā šajā sakarā - "steaming". Tu pamosties un jau uzreiz sāc steamin'. Elles ratā griezdamies tu noskrien dienu, nejusdams par viņu pilnīgi nekādu gandarījumu. Tu neesi lepns ar padarīto - vai tas būtu darbs vai dzīve, vai whatever. Kautkas kulstās tajās smadzenēs un mēģina izspraukties līdz tavai apjēgai, bet tev nav laika... vai nu jāskrien, vai besis no skriešanas tāds, kad ir truli "jāatpūšas". Tai pat laikā krāsainie sapņi kļūst mazliet tālāki, iemītās takas uz viņu pusi sāk aizaugt.

That sucks.