Cibiņš
buks
skaisti pateica tieši to, kā es ar jūtos nu jau mēnesi. Gribas gluži tāpat "nogriezties":
"</span>
Būtu jauki, ja no sadzīves varētu izdzēsties tāpat kā no Cibas. Mobilo
iemest atvilknē. Nogriezt kā ar nazi, pazust, būt kādu laiku tikai ar
sevi, darīt vien sev zināmus un citiem nesaprotamus darbiņus, nevienu
nesatikt, neuzklausīt, neatbildēt. Jo neviena ta nebūtu. Tikai tu pats.
Nu tā uz kādu pusgadu. Beidzot pa ilgiem laikiem ar sevi parunāties. Un
pēc tam "atdzēsties", tb atkal ieiet apritē. Tas nebūtu nekas traks, jo
lielākā daļa šo tavu jēgpilno prombūtni nemaz nebūtu pamanījuši. Taču
nevari. Tev jābūt tur un tur, jāpiezvana tam, jāuzklausa to. Tā ķēde
pie būdas stingri pieskavota. "
Visi kopiiraitu emblēmas vinjam.
Labs raksturotājvārds ieskrēja galvā šajā sakarā - "steaming". Tu
pamosties un jau uzreiz sāc steamin'. Elles ratā griezdamies tu
noskrien dienu, nejusdams par viņu pilnīgi nekādu gandarījumu. Tu neesi
lepns ar padarīto - vai tas būtu darbs vai dzīve, vai whatever. Kautkas
kulstās tajās smadzenēs un mēģina izspraukties līdz tavai apjēgai, bet
tev nav laika... vai nu jāskrien, vai besis no skriešanas tāds, kad ir
truli "jāatpūšas". Tai pat laikā krāsainie sapņi kļūst mazliet tālāki,
iemītās takas uz viņu pusi sāk aizaugt.
That sucks.
|