orissa_lassa

***
tūkstošiem reižu cilvēks atceras vienu ( un )

no satori 24.decembra dzejoļiem man patika tikai daži. pārējos es nespēju izlasīt, vai arī nesapratu, kā kaut ko tādu varētu gribēt pierakstīt.


Jāns Kaplinskis

Katrai saprašanai
savs laiks
tavas mazās rokas
uz mana asā vaiga
pirmais sniegs
vienmēr kādam
pirmo
kādam
pēdējo
reizi

Atdzejojis Guntars Godiņš.
-----


Māris Salējs

viens prasa kā iet un smaržo iela kā parasts
šai ziemā pēc sniega kas sabraukts brūns
kā manas bērnības šerbets uz ko
es pamāju atbildei galvu – jā viss
notiek un vakar piemēram ieslēdzis tālrādi
es ļoti brīnījos kad pretī man rēgojās tumsa

tas gan nav labi – tas otrs teica: jo redzi
bērnībā dziļā es redzēju sapni
būdams pavisam trīs gadus mazs: tur
luksofors stāvēja ielas malā
un rādīja sarkanu gaismu kas
izrādījās marmelāde un es tur gandrīz līdz nāvei ieķepu

sīkums – es teicu: tas viss ir sīkums kādā dienā tu redzēsi
ka viss ir galīgi otrādi. piemēram mēs tagad
stāvam daudzus tūkstošus gadus vecā atmiņā un
Viens visai miglaini atceras mūsu vaibstus kādā
pīlādžu čemuriem pilnā ielā

– kādi pīlādži?
– tie lielie
trešā oga no apakšas. tūdaļ nodzisīs

viņš atkāpjas un sniegs nogurkst zem viņa kājām
-------------


Contra

ļaudis nedaudz padomājiet
kas jums eglē karājas
egļu zaros ar kājām uz leju
rūķu vīriņš šūpojas
zilu jau seju


Atdzejojis Guntars Godiņš.