Andris Akmentiņš
***
ar acīm stiklainām un blāvām
dons noraugās uz vējdzirnavām
un pārdomā pēc kā tas ož
ja tādām taisni virsū jož
lai nonīkst tas kurš nepaciešas
lai izdzīvo kas griežas griežas
bet tos kas pārāk daudz grib zināt
tos var ar desu apklusināt
un apkārt saskrējusī tauta
jau ir no gluži cita plaukta
un es un tu un viņi viņas
kā mazas tuklas dzirnaviņas
***
es esmu apģērbts precīzi pēc formas
mans sejs ir bāls un zaļas bikses kājās
man viss ir vietā nekas nekarājas
es esmu apģērbts precīzi pēc formas
kā lietus mākonis nāk dieviņš mājās
un pārkāpj visas starptautiskās normas
es esmu apģērbts precīzi pēc formas
bet viņš pār manu galvu izčurājas
***
Ai
skaisti dziedāji
tu dzeguzīt
pat sliedes sāka šņaukāties
un sarūsēja
no migām līda augšā mīkstmieši
un aizmirsa
ka jāsargās no vēja
mēs sēdējām uz piesnigušas ielas
viens jucis zvanu tornī ālējās
un pareģojot laikus
dziesmiņa
mums gadu simtus glāzēs salēja
tad atguvuši vēsu elpošanu
mēs mēģinājām kājās piecelties
tu skaisti dziedāji
dzeguzīt
kāpēc tu aizrijies
***
es raugos tev tieši acīs
to es protu bez mācīšanās
garām braucošais tramvajs
zvana gari un izmisīgi
es raugos tev tieši acīs
es neprotu spēlēt šahu
nāk triecienā bandinieki
un matu man pilna galva
es skatos tev tieši acīs
krīt šaha pulksteņa bulta
dāma
kas reizēm ir sieviete
padodas
karalim
mats
***
nepiesauc nelaimi
lietus ir beidzies
un saule uz aukliņas izkārta žūst
mēs abi bikli maliņā stāvam
gaidām
kad viņa sasildīs mūs
siltumnīca stiklos
ledus izskusis
pamazām izstiepjas garākas ēnas
nepiesauc nelaimi
piekusis skatiens
vēro mākoņu kustības lēnās
nomierinājušies mieri
un lāses no auklas krīt smiedamās dobē
klusā mierīgā novakarē
nepiesauc nelaimi
laikam klab zobi
***
lietus nav lijis vai mēnešiem deviņiem
kļavām deguni nobiruši
rotaļu veikalā sarauktiem deniņiem
stāv mani vecie un zināmie truši
es arī iestājos rindai galā
es arī domāju ka man dos
es nezināju ka bērnība galā
es nezināju ka atšķiros
vēl samulsis ziedoju pilsētai savia
joprojām vēl ceru bez nodoma tas
ka posmā no Prāta līdz Saldētavai
ir visas dzertuves atvērtas
un lietus nav lijis vai mēnešiem deviņiem
vai tad tāpēc kāds paliks kluss
uz ielas stāv mazulis sirmiem deniņiem
un līmē norautos degunus
ar acīm stiklainām un blāvām
dons noraugās uz vējdzirnavām
un pārdomā pēc kā tas ož
ja tādām taisni virsū jož
lai nonīkst tas kurš nepaciešas
lai izdzīvo kas griežas griežas
bet tos kas pārāk daudz grib zināt
tos var ar desu apklusināt
un apkārt saskrējusī tauta
jau ir no gluži cita plaukta
un es un tu un viņi viņas
kā mazas tuklas dzirnaviņas
***
es esmu apģērbts precīzi pēc formas
mans sejs ir bāls un zaļas bikses kājās
man viss ir vietā nekas nekarājas
es esmu apģērbts precīzi pēc formas
kā lietus mākonis nāk dieviņš mājās
un pārkāpj visas starptautiskās normas
es esmu apģērbts precīzi pēc formas
bet viņš pār manu galvu izčurājas
***
Ai
skaisti dziedāji
tu dzeguzīt
pat sliedes sāka šņaukāties
un sarūsēja
no migām līda augšā mīkstmieši
un aizmirsa
ka jāsargās no vēja
mēs sēdējām uz piesnigušas ielas
viens jucis zvanu tornī ālējās
un pareģojot laikus
dziesmiņa
mums gadu simtus glāzēs salēja
tad atguvuši vēsu elpošanu
mēs mēģinājām kājās piecelties
tu skaisti dziedāji
dzeguzīt
kāpēc tu aizrijies
***
es raugos tev tieši acīs
to es protu bez mācīšanās
garām braucošais tramvajs
zvana gari un izmisīgi
es raugos tev tieši acīs
es neprotu spēlēt šahu
nāk triecienā bandinieki
un matu man pilna galva
es skatos tev tieši acīs
krīt šaha pulksteņa bulta
dāma
kas reizēm ir sieviete
padodas
karalim
mats
***
nepiesauc nelaimi
lietus ir beidzies
un saule uz aukliņas izkārta žūst
mēs abi bikli maliņā stāvam
gaidām
kad viņa sasildīs mūs
siltumnīca stiklos
ledus izskusis
pamazām izstiepjas garākas ēnas
nepiesauc nelaimi
piekusis skatiens
vēro mākoņu kustības lēnās
nomierinājušies mieri
un lāses no auklas krīt smiedamās dobē
klusā mierīgā novakarē
nepiesauc nelaimi
laikam klab zobi
***
lietus nav lijis vai mēnešiem deviņiem
kļavām deguni nobiruši
rotaļu veikalā sarauktiem deniņiem
stāv mani vecie un zināmie truši
es arī iestājos rindai galā
es arī domāju ka man dos
es nezināju ka bērnība galā
es nezināju ka atšķiros
vēl samulsis ziedoju pilsētai savia
joprojām vēl ceru bez nodoma tas
ka posmā no Prāta līdz Saldētavai
ir visas dzertuves atvērtas
un lietus nav lijis vai mēnešiem deviņiem
vai tad tāpēc kāds paliks kluss
uz ielas stāv mazulis sirmiem deniņiem
un līmē norautos degunus