Simona Orinska
***
Parkā sieviete-krēsls sarunājas ar suni
akmens vadi stiepjas gar kājām
akmens vadi stiepjas gar kājām
meitene baro dzeltenas lapas
lapkritī
lapkritī
parkā sieviete-krēsls dzied romanci
brūnās lapas ieņem viņas formu
brūnās lapas ieņem viņas formu
lapenē deg vecs gāzes radziņš
meitene klasiskiem vaibstiem
dzer tur vīnu
meitene klasiskiem vaibstiem
dzer tur vīnu
parkā sieviete-krēsls kļūst ikona
zelta gaisma sadiegta kusliem diegiem
plaukstas atspiedums lapu līķautā
zelta gaisma sadiegta kusliem diegiem
plaukstas atspiedums lapu līķautā
meitene aptin ap galvu bites
lūpu kaktiņos vīna ezeri
pūderēti plūmju ziedi
vaigos
lūpu kaktiņos vīna ezeri
pūderēti plūmju ziedi
vaigos
meitene
sagūstot savu elpu
ieskrāpē uguns liesmā -
ieskrāpē uguns liesmā -
"sieviete-krēsls ir mana svētbilde"
Uzreiz jūsu neizpratni neizlabot un varbūt vispār nekas nav darāms lietas labā, bet tomēr būs labāk, ja jūs nedaudz uzticēsieties man un zināsiet ka jūs neko nezināt.
/Francs Kafka Pils/
01 kadrs
punkts kļūst arvien lielāks
tā kontūras sāk atgādināt ahilleja papēdi
02 kadrs
es apmetu rokas tam apkārt
lidinos kā vējdzirnavu spārni
neizslēgtā televizora ššššš -
vīkstoņā
03 kadrs
tu esi kā trojas zirgs
tavas kājas iestigušas
pilsētas atkritumu transā
un - klusumā
04 kadrs
tad saule plīst kā stikla bumba
vai gaisa balons
otras brauka violetu lietu
no debesīm kur iegleznotas
puķes vienārši salst rasā
05 kadrs
otras līdzinās grābeklīšiem
kas norauš lieko no krāsām
bagātās paletes mums uz
galvām
tāram - tā - tai -zanapāāāāāā
06 kadrs
tur kāds nāk kā atvaļināts
jūras spēku desantnieks
vārīgais papēds vēl nav p
paguvis sadzīt
dzied ūūūūū-dens
07 kadrs
līdz saule bet drīz uzmet
kūkumu jo tās puķes
vēl arvien salst
skrapst un sk-sk-rāpē
08 kadrs baltā istabā iestidzis
trojas zirgs žēli īīīīī-d
09 kadrs
raustās tavi tetovētie
acu plakstiņi
10 kadrs
dievi kapitulē
bēg pa svešajām uzacīm
prom
11 kadrs
attēls četrkāršojies