orissa_lassa

Parkā sieviete-krēsls sarunājas ar suni
akmens vadi stiepjas gar kājām 

meitene baro dzeltenas lapas
lapkritī 

parkā sieviete-krēsls dzied romanci
brūnās lapas ieņem viņas formu 

lapenē deg vecs gāzes radziņš
meitene klasiskiem vaibstiem
dzer tur vīnu 

parkā sieviete-krēsls kļūst ikona
zelta gaisma sadiegta kusliem diegiem
plaukstas atspiedums lapu līķautā 

meitene aptin ap galvu bites
lūpu kaktiņos vīna ezeri
pūderēti plūmju ziedi
vaigos 

meitene sagūstot savu elpu
ieskrāpē uguns liesmā - 

"sieviete-krēsls ir mana svētbilde"

01 kadrs

punkts kļūst arvien lielāks

tā kontūras sāk atgādināt ahilleja papēdi

02 kadrs

es apmetu rokas tam apkārt

lidinos kā vējdzirnavu spārni

neizslēgtā televizora ššššš - 

vīkstoņā

03 kadrs

tu esi kā trojas zirgs

tavas kājas iestigušas

pilsētas atkritumu transā

un   -   klusumā

04 kadrs

tad saule plīst kā stikla bumba

vai gaisa balons

otras brauka violetu lietu

no debesīm kur iegleznotas

puķes vienārši salst rasā

05 kadrs

otras līdzinās grābeklīšiem

kas norauš lieko no krāsām

bagātās paletes mums uz 

galvām

tāram - tā - tai -zanapāāāāāā

06 kadrs

tur kāds nāk kā atvaļināts

jūras spēku desantnieks

vārīgais papēds vēl nav p

paguvis sadzīt

dzied ūūūūū-dens

07 kadrs

līdz saule bet drīz uzmet

kūkumu jo tās puķes

vēl arvien salst

skrapst un sk-sk-rāpē

08 kadrs baltā istabā iestidzis

trojas zirgs žēli īīīīī-d

09 kadrs

raustās tavi tetovētie

acu plakstiņi

10 kadrs

dievi kapitulē

bēg pa svešajām uzacīm

prom

11 kadrs

attēls četrkāršojies