Eh, nu un, protams, ka tu citē dzejoli kuru visā pilnībā es iemācījos trešajā klasītē un lēnām lēnām caur dzīvi arvien vairāk pavadīju saprotot/apjēdzot, ko tās skaistās rindiņas vispār nozīmē.
Kāpēc man tas liekas tik negaidīti? ^_^

Oriģināli ir:

Dzīve nemīl, ja par daudz tiek skumta,
Arī tad ja rētas slikti dzīst
Arī tad, ja mēs zem viena jumta
Būsim tikai tad, kad ārā līst.

O. Vācietis "Rīga"