praktiski neienāku. bet izrādās, ir vēl tādi brīži un tādas domas, kurām nav citas labākas atrašanās vietas, kā šejienes. :) tikko, uz poda sēžot, ļoti viedi sapratu arī to, kādēļ man visi lielie un interesantie studiju darbi vienmēr tik grūti un ilgi iet. tas tādēļ, ka es paralēli sāku tikpat intensīvi domāt par savu dzīvi un tamlīdzīgām parādībām. vienalga, saistībā vai ne tik lielā saistībā ar studiju tematu. šitas droši vien kaut kāds lauvu egocentrisma elements. ka viss galu galā noved pie sevis paša.

satrūkstos gan ik pa brīdim, bet gabalā turos. un par Tevi tāpat klusībā piedomāju. :* Can you hear the rain, love..