reiz man tā jau ir bijis. nespēju skatīties filmas. nevaru izvēlēties, neinteresē, nevaru koncentrēties, nevaru nosēdēt, nepatīk. tikai viena atšķirība - šoreiz visādi citādi jūtos nevis slikti, bet tiešām labi.
cerību, ka tāpat varētu pāriet (un uznākt) arī grāmatu nespējlasīšanas periods, gan esmu atmetusi. var jau būt, ka es vēl kādreiz lasīšu, varbūt vēl kādreiz kaut ko uzrakstīšu, bet, lai to darītu tāpat kā toreiz, ir nepieciešama tāda deva apjukuma, nesakārtotības un pašpārmetumu, kādu es vairs nevēlos izjust.