2008.gada 2.janvāris
Ir daudz tādu, kā es. Un ikviens no viņiem kaut mirkli ir iedomājies sevi to dažu vidū, kas paliks, lai sauktos par dzejniekiem. Bet vairums strādās vienkāršus darbus, klusām dzejos vai atcerēsies savu bijušo dzejošanu, darīs to arvien retāk, varbūt pat tomēr apkoposies maza formāta grāmatiņā, par kuru klusēs recenzijas un kas vienmēr būs atrodama neizņemta bibliotēku plauktos, tikai nejaušības vai kāda tai līdzīgā izlasītas. Tikai pieci, var jau būt, ka pat desmit, paliks prožektoru gaismā. Kāds pievienosies vēl pa ceļam, kāds vēlais zieds. Tie pieci jutīs pienākumu (un varbūt to pat neapzināsies) rakstīt, dzīvot tā, kā tos gaida dzīvojam, strādāt un ēst, kā tos gaida. Tie piedalīsies dzejas pasākumos un atbildēs, kur raksta dzejoļus, kāpēc un cik. Un lasot varbūt brīžiem sajutīs, ka klausītājus mīl, bet vai aiz pienākuma tikai? Vieda acs jau tagad spētu izšķirt, kurš no mums ir kurš. Viedo acis nemulsinātu nekas, pat pretrunīgs.
Bet es nevēlos zināt tās acs spriedumu. Jo es nevēlos būt neviens no viņiem. Ja man kas obligāti jāvēlas, tad es vēlētos, lai manas attiecības ar rakstību saglabātos, kādas bija tai gadā pirms aizsūtīju darbus uz jauno autoru semināru. Bet pienākuma, bez pieraduma, tikai no sirds – vismaz tā man šķita. [..]
Filosofa izglītība ir mazākais kaitējums, ko varēju un spēju izvēlēties. Es neesmu nākusi, lai radītu teorijas. Es tikai ceru saprast ko vairāk par sevi. Un saprast, ka tam nav nepieciešama izglītība. Tikai drosme. Un drosme domāt. (Es nevēlos spriest par to, vai pastāv brīva griba, jo tad var teikt „nekas ir viss”, un ja nepietiek ar ticību tam, ar nojausmu par absolūto, bet ja vajag iet tālāk, tad tam vairs nav jēgas. Par šo man vēl jādomā, un es vēl gana domāšu, kāpēc un kā.)
Man tikai bail palūkoties uz dzeju pārāk analītiski. Man ir bail, ka tad tā sabruks. Varbūt tieši te rodas aizdomas par filosofijas un literatūras nesavienojamību. [..]
p.s.šodien - atradu lekciju pierakstu kladē ierakstītu. vecs un daudz kas tur nav patiesība, bet šodienai palīdz doma, ka pēc gadiem līdzīgi varēs skatīties arī uz šodien domāto.