biju ciemos.
vēl joprojām ir cilvēki, ar kuriem man ir grūti runāt un ir tādi ar kuriem vārdi birst laukā paši, tomēr, šķiet, pēdējā mēneša laikā es jebkurā gadījumā esmu izvērtusies pamatīgā pļāpā. kā nu saprast, vai es vienmēr tāda esmu bijusi, tikai kaut kā apspiedusies, vai arī "nevar aizbāzt muti" man ir uzmeties tikai tagad kā aizsargreakcija pret kaut ko. katrā ziņā, cik neērti man kādreiz sametās par savu klusēšanu, tikpat neērti man tagad brīžiem ir par savu runāšanu.
ēdām ābolmaizes. t.i. baltmaizi ar āboliem. šausmīgi garšīgi!
esmu briesmīga vijoles skolotāja. labi, ka šodienas skolniecei bija iedzimts talants, īstā motivācija un milzīgs "espati,espati". atliek vien cerēt, ka arī man ir kāds talants, motivācija un pietiekams "espati", lai es kļūtu par labāku vijoles skolotāju.