Jau kopš pēcpusdienas ļoti kārojās vīna. Tikai tagad iedomājos tas tādēļ, ka neaizgāju uz taku šodien.
Toties skaidrs, ko Eipurs minimās domāja ar aklajiem dunduriem. Grafomāni ir kā hakeri, kas ar kļūdu un mēģinājumu metodi cenšas uzminēt paroli un kā Aivars raksta, nemitīgi nes savus darbus literārajam konsultantam cerībā, ka tos beidzot "apstiprinās".
Tabet latvietis vēlēšanās arī ir kā grafomāns jeb paroli aizmirsis nabadziņš. Nespēj viņš saprast, kura atbilde jāsniedz uz drošības jautājumu, lai tiktu pie laimīgās, pārticīgās dzīves paroles. Un tad viņš min. Paļaujas savai intucījai. Ekh, ja vien jebkādas partijas nosaukums būtu rodams tai ģenētiski kodētajā informācijā, ko Dievs mums devis defaultā.
Bet vīnu gribas tik un tā. Labi, ka desmitiem jau pāri. Iztieku ar vieglu alu un ir ok.