vai nav kāds ticējums par to, kādēļ cilvēkam pēkšņi sāk zust mantas? esmu pazaudējusi savu pinceti, plānotāju (SOS), tādēļ man ir izspūrušas uzacis un es nesaprotu, kur man kas kad notiek. Kā arī man ir aizdomas, ka esmu pazaudējusi vēl kaut ko, tikai nespēju atcerēties ko. ticējuma iespējamā atslēga - vairāk gulēt, mazāk stresot. brokastīs apēdu burkānu un gurķi. la stīga ir vienkārši šausmīga. vai tev nespiež? nē, man vienkārši ir neērti. vai tu kļuvi skumja, kad viņa aizgāja? nē, man kļuva priecīgi, kad viņa atnāca. un varbūt tad, ja kaut ko ļoti ilgi ir gribējies, no tā kļūst bail. es gribētu paspēt izdarīt visu, ko man gribas un vajag izdarīt. es gribu varēt te uzrakstīt to, ko patiešām domāju, t.i. gribu zināt, ko es patiešām domāju.