biju litgadbalvā un tagad man ir ļoti skumji, izdzēru gan tikai glāzi vīna, un tās jaukās putraimdesiņas ar dzērveņu, irbeņu, nesaprotu, kādu zapti, bija iemīlētiesjamas, taču iepriekš piešķīru sev jau mēnesi kāroto alu, sēdēju esplanādē, lūrēju uz raiņa kājām, lasīju sekundāro literatūru un dzēru, 0.5 užavas, un pie otras sekundārās literatūras pina kolada saldējumkokteili, vēl pasakiet, ka man ar naudu grūti, pasakiet man kaut kad maija vidū, jutos kā tīnis, labāk vēlu nekā nekad, bet man ir skumji un tās vis šoreiz nav kaut kādas vispārējās skumjas, bet konkrētas skumjas, par konkrētiem cilvēkiem, konkrētiem, nedomāju, ka ar krīzi saistītiem, procesiem. un vajag smaidīt mazāk. citādi cilvēkiem liekas, ka man nekad nav skumji. a ja viņiem tā liekas, tad viņiem kaut kad būs skumji. un tad man būs vēl skumjāk. un viņiem vēl skumjāk. visi nomirs un tiks atļautas viendzimuma laulības.
|