Just listen to the rhythm of a gentle bossanova
You'll be dancing with 'em too before the night is over
Happy again*

žēl, ka intonāciju pierakstīt nevar. es iedomājos, ja mēs cibu nevis lasītu, bet gan klausītos. tad tās būtu vairāk dienasgrāmatas. tagad tās ir vairāk literatūra. no kuras mēs radām literatūru.

kursa darbu nerakstīju, pat smieklīgi tā teikt, jo līdz rakstīšanai vēl tālu. lasāmos nelasīju. noskatījos 'girl interrupted'. par izvēli, protams, paldies martcore. viņš to nosauca par vienu no pasaulē mīļākajām filmām. nezinu, vai tā ir, taču atkal smieklīgi. un lai ausij patīkamāk, nevis smieklīgi, bet funny that filmas pati izvēlēties vēl nemāku. man vajag kādu, kurš pievērš manu skatu konkrētajām.

daži skatās filmas par narkotikām. es skatos filmas par neirotiķiem, šizofrēniķiem un citādiem borderline heroes. un varbūt esmu tuvāk saprašanai, kādēļ tā ir.

"[..]Was I ever crazy? Maybe. Or maybe life is... Crazy isn't being broken or swallowing a dark secret.[..]"

bet ne tuvu vēl.

bučas.

p.s. felīse ir atpakaļ. jā, muļķīgi viņu saukt par felīci, ja viņa taču ir felīse. felīze. skaists vārds. bet šoreiz es negribu viņai ļauties.