turpinot par kāzām. bail par to, kas agrāk šķitis pašsaprotama nākotnes daļa. bija taču tik pašsaprotami, ka es iešu skolā, draudzēšos ar klasesbiedriem, ka man izaugs krūtis, es pabeigšu skolu, neprātīgi iemīlēšos, apprecēšos, vīrs tikpat dabiski iekļausies manā ģimenē, kā es viņa ģimenē, dzemdēšu bērnus, beigšu studijas, strādāšu atalgotu darbu, mani vecāki pa laikam auklēs manus bērnus, visi būs saticīgi un veseli, un mani bērni ies skolā, draudzēsis ar klasesbiedriem, nobriedīs, pabeigs skolu, apprecēsies, apbērnosies, studēs, strādās, es auklēšu viņu bērnus...
tomēr pašsaprotams te tikai tas, ka nekas no tā nav pašsaprotams un nenovēršams.
|