apmēram zinu, kad man ik pa laikam sāka parādīties dubultzods, taču neatceros ko citu
skatījos uz tēti. mutes kaktiņi uz leju, kad atslābina seju.
skatījos uz sevi spogulī. mutes kaktiņi taisni, kad atslābina seju.
bet šodien jau uz leju.
saprotams, kādēļ vienmēr, kad esmu vienkārši nopietna, man prasa - par ko tu skumsti. vai arī kādēļ tu esi dusmīga, taču tam pamatā drīzāk ir kāda cita manas fiziognomijas daļa. varbūt uzacis. rievas starp uzacīm. vienmēr esmu apskaudusi sievietes, kurām tādu nav. man tās jau sen ir pat tad, kad nemaz neraucos.
bet tā es sēžu, un domāju, kā dabūt kaktiņus uz augšu.