Bet padarītais taču atsver? Man ir it kā katastrofa (paskaties gmailā), kas ir nasta par sevi, tad vēl saprast, ka katastrofa ir izdomāta, ir divreiz nasta. Un trešā nasta vēl ir tā, ka iztrūkst jebkāda pašnosodījuma un nav vēlēšanās izdomātajai katastrofai tikt pāri, kas atkal ir katastrofa