Vakar uzrakstīju dzejoli ar zīmuli uz papīra. Pirmā rindiņa - kā gājzošu kāši vēl tikko kā naksnīgās debesīs. Apnikusi postmodernisma dvesma, gribu hardcore klasisku romantismu.
Un vispār man ir nemaldīga sajūta, ka es gluži kā aizvakar pirmo reizi būtu iedomājusies kaut ko sadalīt rindiņās. Tā, it kā es agrāk nekad, nekad to nebūtu darījusi.