un kad man šorīt bija rīta tēja, man bija arī rīta prieciņš, jo dzeltena zaļā tēja zilā krūzē patiešām ir zaļa zaļā tēja.
un vispār, tēju gan uzleju, bet nedzeru. šobrīd uz galda viņa stāv jau gandrīz brūni.
un gandrīz brūni krīt jau lapas laukā.
un skvēriņā aiz operas, tur, kur bušs putinam ar roku norāda uz kaut ko augstāk esošu, lidoja lapas, un daugavas pusē bija saule, bet visur citur tumši zilas debesis, un lapas nekrita dzeltenas, jo lidoja dzeltenas, tas ir kā nebūt cīruļputenim, kad ir laputenis, un bušs putinam ar vienu iebaksta sānā, bet ar otru rāda - hei, volodja, bet tev īslandē arī šitā zelto pa gaisu?
nē, viņš tā neteiktu.